Vārda dienas ir tradicionāli svētki, kas saistīti ar svēto svētkiem pareizticīgo kristiešu kalendārā. Katrs vārds atbilst kādam svētajam, un cilvēki vārda dienu svin sava vārdamāsa svētā svētkos. Krievijā vārda dienām bieži ir lielāka reliģiska nozīme nekā dzimšanas dienai, un tās tiek svinētas ar lūgšanām, baznīcas apmeklēšanu un dažreiz svētību saņemšanu. Svinētājs var rīkot nelielu sapulci ar tuviem draugiem un ģimeni. Viesi parasti nes ziedus, reliģiskas ikonas vai nelielas dāvanas, taču galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta garīgām pārdomām un pateicībai. Vēsturiski vārda dienas bija cieši saistītas ar pareizticīgo baznīcu, un to svinēšana joprojām ir visizplatītākā kristiešu vidū. Atšķirībā no dzimšanas dienām vārdadienām nav noteikts kalendāra datums, jo tās ir atkarīgas no svētā dienas. Šī tradīcija ir populāra arī daudzās citās pareizticīgo un katoļu valstīs, katra ar savām variācijām.
